Latvijas Universitātes vadošās pētnieces Linda Daniela, Zanda Rubene un Pedagoģijas doktorantūras programmas studente Līva Goba, darbojoties pēc “Neatkarīgās izglītības biedrības” pasūtījuma, ir sagatavojušas ziņojumu "Datu apkopojums un ārvalstu un Latvijas pieredzes analīze par digitālo mācību līdzekļu pieejamību un izmantošanu vispārējās izglītības mācību satura nodrošināšanai" (IZM, līg. Nr. 01-07.3.07/33).

Līdz ar tehnoloģiju arvien straujāku integrāciju mācību procesā, svarīgi ir arī izvērtēt tehnoloģiju bagātināta mācīšanās (Technology Enhanced Learning) procesa visus aspektus - gan tos, kas sekmē izglītojamo mācību sasniegumus, gan tos, kas rada dažāda veida riskus: izglītojamo drošība, fiziskā un sensorā attīstība, metakognitīvā attīstība utt. [1]  Kā norāda A. Kirkwood un L. Price (2014) [2]  – dažkārt tehnoloģiju bagātinātas mācīšanās (technology-enhanced learning) jēdziens tiek vairāk saistīts tikai ar tehnoloģijām kā ierīcēm, mazāk domājot par to, kā šīs tehnoloģijas izmantot izglītības procesā, lai veicinātu mācīšanos. Tehnoloģijas un digitāli risinājumi var būt spēcīgs instruments, lai pārveidotu mācīšanos un pilnveidotu mācību vidi. Tās var palīdzēt stiprināt un attīstīt attiecības starp pedagogiem un skolēniem, aktualizēt mūsdienīgās pieejas un savstarpējo sadarbību, samazinot ilgtermiņa taisnīguma un izglītības pieejamības trūkumu, lai apmierinātu visu audzēkņu vajadzības. Lai varētu attīstīt inovatīvas kompetences, jāattīsta arī mācību vide, jāmeklē jaunas zināšanas un pastāvīgi jāapgūst jaunas prasmes kopā ar izglītojamiem. Lai to sasniegtu, izglītības procesā jāizmanto tehnoloģiju un digitālo risinājumu iespējas un priekšrocības un jānodrošina tehnoloģiju, DML un mācību tehnisko līdzekļu izmantošana izglītības vidē, tai pat laikā stiprinot pedagogu digitālās kompetences, lai skolēni DML izmantotu ne tikai izklaides nolūkos, vai arī noteiktu prasmju stiprināšanai. Būtiski tos izmantot pedagoģiski pamatoti un sekmēt gan noteiktu prasmju attīstību, gan jaunu zināšanu konstruēšanu, gan arī tehnoloģiju bagātinātā mācību procesā veicinātu skolēnu radošumu, kritisko domāšanu, spēju izstrādāt jaunus un inovatīvus mācīšanās risinājumus

Pilns ziņojuma materiāls pieejams šeit. [1] Daniela, L., Kalniņa, D., Strods, R., 2017, An overview on effectiveness of technology-enhanced learning (TEL). International Journal of Knowledge Society Research Vol. 8, Issue 1, ISSN: 1947-8429
[2] Kirkwood, A., & Price, L. (2014). Technology-enhanced learning and teaching in higher education: what is ‘enhanced’ and how do we know? A critical literature review. Learning, Media and Technology, 39(1), 6-36.


 

Dalīties