ALLA ANOHINA-NAUMECA 3.maijā aizstāvēs promocijas darbu pedagoģijā

Vadītāja: Dr.paed., profesore Zanda Rubene Darba recenzenti:

• Prof. Linda Daniela, Latvijas Universitāte;
• Prof. Tatjana Koķe, Rīgas Stradiņa universitāte;
• Prof. Ineta Lūka, Biznesa augstskola "Turība".
  
  

Pētījuma būtība:

Mūsdienu sabiedrības modeļa kontekstā studentu struktūrzināšanu (zināšanu par apgūto jēdzienu attiecībām) vērtēšanai un attīstībai ir jākļūst par jebkuras augstskolas vispārīgas studiju rezultātu vērtēšanas politikas neatņemamu sastāvdaļu, jo šī tipa zināšanas veicina svarīgus kognitīvos procesus, kā arī tās ir saistītas ar problēmrisināšanu un eksperta līmeņa darbību. Tajā pašā laikā jaunās tendences augstākajā izglītībā (piemēram, studentu mobilitāte, nodarbinātība studiju laikā, studiju resursu pieejamība tīmeklī u.c.) ir novedušas pie situācijas, kad studentu struktūrzināšanas visticamāk ir sadrumstalotas un piepildītas ar nepareiziem priekšstatiem un maldīgiem uzskatiem. Tas var mazināt uz sadarbību vērstu studentu pašnovērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas metožu efektivitāti, kas mūsdienās tiek uzskatītas par galvenajiem līdzekļiem studentu pašregulācijas, refleksijas, autonomijas un atbildības par mācīšanos veicināšanā uz studentu centrētās mācīšanās pieejas diskursā. Tāpēc, pirms būtu ieteicams pastāvīgi vērtēt un attīstīt studentu struktūrzināšanas studiju procesā, izmantojot šim nolūkam iepriekš minētās metodes, ir nepieciešams izprast, kā to lietošana ietekmē studentu struktūrzināšanu kvalitāti.  Pētījuma mērķis ir izpētīt uz sadarbību vērstu studentu pašnovērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas metožu ietekmi uz studentu struktūrzināšanu kvalitāti un noteikt, vai studenti saskata lielāku personīgo ieguvumu no šādu metožu lietošanas struktūrzināšanu vērtēšanas un attīstības kontekstā.

Definētā mērķa sasniegšanai ir analizēti struktūrzināšanu teorētiskie pamati un ir formulētas šī jēdziena definīcijas plašākā un šaurākā nozīmē, ir apkopota teorija par jēdzienu kartēm kā pedagoģisko instrumentu minētā zināšanu tipa vērtēšanai un ir pētīta formatīvā vērtēšana kā līdzeklis struktūrzināšanu pastāvīgai attīstībai un pilnveidošanai. Savukārt empīriskajā pētījumā ir īstenots īstā eksperimenta atkārtotu mērījumu dizains ar daļējās rotācijas shēmu, izpētot cēloņsakarība starp četrām uz sadarbību vērstām studentu pašnovērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas metodēm un studentu struktūrzināšanu kvalitāti un personīgā ieguvuma novērtējumu, šādā veidā papildinot teorētiskās atziņas par šādu metožu izmantošanu struktūrzināšanu vērtēšanas un attīstības kontekstā.  Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Daudznozaru bibliotēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā.