Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) pētnieki un Ekspertu sadarbības platforma “Demogrāfisko lietu centrs” š.g. 7.decembrī prezentēja pētījuma "Laulība, dzimstība un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte" rezultātus Ministru kabinetā.

Pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” mērķis bija salīdzināt 2022. gadā iegūtos datus ar 2004. gada pētījuma rezultātiem, izmantojot tās pašas pētījuma metodes.  Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā. Abos pētījumu posmos tika analizēti Latvijas studentu un  jauno pieaugušo uzskati par bērniem un vēlamo bērnu skaitu ģimenē, kā arī dažādi apstākļi, kas veicina vai ierobežo vēlmi stāties reģistrētā laulībā, radīt un audzināt bērnus. Šajā 2022. gada pētījumā arī 12. klases jaunieši atbildēja uz šiem jautājumiem.  Paralēli tika analizēts, kā 5. un 9. klases skolēni vērtē savas attiecības ģimenē un kādi aspekti veicina pozitīvas bērnu un vecāku attiecības, iepretim vardarbīgām vai nevēlamām attiecībām.

Pētījumā 2022. gadā piedalījās 2297 pētījuma dalībnieki, kas ir par 327 vairāk kā piedalījās pētījumā 2004. gadā.  Šī gada pētījuma izlasē piedalījās 288 piektās klases audzēkņi, 277 devītās klases audzēkņi, 259 divpadsmitās klases audzēkņi, 359 piektās un devītās klases audzēkņu vecāki, 255 pirmsskolas bērnu vecāki, 234 pieaugušie bez bērniem un 298 augstskolu studenti.  Tika veiktas padziļinātas intervijas ar 16 pieaugušajiem, astoņiem pāriem, kuri bija gan ar, gan bez bērniem, gan laulāti, gan nelaulāti.

Pētījuma dalībnieki 2022. gadā aizpildīja to pašu aptauju komplektu kā 2004. gadā:  jaunieši un pieaugušie atbildēja uz jautājumiem par vēlamo bērnu skaitu ģimenē, aizpildīja Uzskati par laulību aptauju, Bērna radīšanas motīvu aptauju, Bērnības traumas aptauju, Traumas simptomu aptauju un Konflikta taktikas skalu; piektās un devītās klases skolēni aizpildīja Bērnības traumas aptauju (kurā tiek uzdoti jautājumi gan par pozitīvām bērnu un vecāku attiecībām, gan par potenciāli vardarbīgu attieksmi ģimenē) un Traumas simptomu aptauju.

Kā primāri svarīgs jautājums datu analīzei bija vēlamais bērnu skaits optimālos apstākļos (ja būtu labs finansiālais stāvoklis, labas bērna uzraudzības iespējas), jo ir radikāli mainījusies ģeopolitiskā situācija. Datu analīzes rezultāti uzrādīja, ka 2022. gadā sievietes bez bērniem  un studentes vidēji vēlētos mazāk bērnus  – 2,1 salīdzinot ar  to, ko 2004. gadā uzrādīja kā vēlamo bērnu skaitu – 2,5. Savukārt sievietes, kam jau ir bērni pirmsskolas vecumā vai skolas vecumā, līdzīgi kā 2004. gadā uzrādīja, ka  optimālos apstākļos vēlētos 3 bērnu ģimeni. Arī vīriešu izlasē rezultāti nebija atšķirīgi 2022. gadā, optimālos apstākļos gan tad, gan tagad vīrieši vēlētos starp divu vai trīs bērnu ģimeni. Ap 10% respondentu arī optimālos apstākļos bērnus nevēlētos un vēl 10% vēlētos vienu bērnu. Relatīvi neliels pētījuma dalībnieku skaits norādīja, ka vēlētos četru, piecu vai vairāk bērnu ģimenes. Apskatot vēlamo bērnu skaitu saistībā ar attiecībām ģimenē bērnībā, var secināt, ka  bērnībā pārciesta vardarbība var potenciāli ietekmēt arī indivīda vēlmi veidot ģimeni un radīt bērnus. Kopumā 2022. gada pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka vēlama būtu divu vai trīs bērnu ģimene un lielākas ģimenes vēlas tie respondenti, kam bērni jau ir un kas paši ir auguši lielākās ģimenēs.

Otrs svarīgs faktors, kas tika salīdzināts, bija bērnu radīšanas motīvi. Vairāki motīvi tika līdzīgi nozīmīgi novērtēti gan 2004. gan 2022. gadā: “Dzemdējot sieviete rada jaunu dzīvību” ;“Es vēlos piedzīvot sava bērnu izaugsmi”; “Vecāki sniedz mīlestību bērnam un bērns sniedz mīlestību vecākiem”; “Bērns ir manas dzimtas turpinājums”. Tomēr 2022. gadā  kā  būtiski mazāk nozīmīgi ir novērtēti bērnu radīšanas motīvi:  “Bērns piešķir manai dzīvei patiesu jēgu” un “Bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene”. Savukārt, nozīmīgāks ir kļuvis bērna radīšanas motīvs, kas saistīts ar apkārtējās vides drošību.  . 

Treškārt, salīdzinājums tika veikts laulībā stāšanās motīviem. Līdzīgi nozīmīgi abos pētījumos respondenti novērtēja šādus laulībā stāšanās motīvus: “Laulība ir vēlama, lai… apliecinātu uzticību viens otram”, kā arī  “Laulība ir vēlama, lai…radītu stabilitāti’’. Savukārt motīvs “Laulība ir vēlama, lai…veidotu ģimeni, lai būtu bērni” 2022. gadā tika vērtēts nozīmīgi zemāk kā 2004. gadā. Līdzīgi mazāk nozīmīgs motīvs veidot laulību bija arī “Laulība ir vēlama, lai…būtu Dieva svētība”. Izteikti augstāk 2022. gadā tika novērtēts laulību motīvs “Laulība ir vēlama, lai…juridiski nokārtotu īpašumu jautājumus”.

Ceturtkārt, tika salīdzinātas un ranžētas nozīmīgākās vērtības. Salīdzinot visu pieaugušo vērtības pēc ranžējuma 2004. un 2022. gadā, abos mērījumos kā svarīgākās vērtības ir ‘’ģimenes drošība’’ un ‘’veselība’’, šo vērtību nozīmība nav mainījusies pēdējo 18 gadu laikā. Būtiskākās izmaiņas ir notikušas vērtības ‘’bērni un ģimene’’ ranžējumā. Ja 2004. gadā tā bija trešā nozīmīgākā vērtība, tad 2022. gadā tā ir noslīdējusi uz 22. vietu. Savukārt 2022. gadā trešo vietu vērtību rangā ieņem ‘’miers pasaulē’’, kas 2004. gadā bija daudz mazāk nozīmīga vērtība. Un līdzīgi vērtība ’’valsts drošība’’ no 24. vietas ir pacēlusies uz 9. vietu 2022. gadā. Drošības vērtību prioritātes pieaugums vistiešākajā veidā ir saistāms ar karadarbību Ukrainā un ar to saistīto trauksmi un bailēm.

Piektkārt, pievērsāmies pozitīvām bērnu un vecāku attiecībām ģimenē un vardarbīgai rīcībai.  Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka 2022. gadā aptuveni divas trešdaļas bērnu uzrāda pozitīvas attiecības ģimenē un attieksmi pret sevi un viena trešdaļa no visiem bērniem ikdienā piedzīvo ļoti labas, emocionāli siltas un atbalstošas attiecības ģimenē. Tomēr, salīdzinot ar 2004.gadā iegūtajiem rādītājiem, 2022.gadā bērni mazāk pozitīvi novērtē savas attiecības ar vecākiem. 2022.gadā iegūtajos datos gan 5., gan 9. klases skolēni procentuāli biežāk uzrāda visu veidu vardarbību, salīdzinot ar 2004.gada datiem, kā īpaša riska grupa tika konstatētas pusaudžu vecuma meitenes, kuras uzrādīja gan augstākus vardarbības rādītājus, gan mazāk pozitīvu attieksmi pret sevi ģimenē. Šie pētījuma rezultāti tiek analizēti un interpretēti, ņemot vērā, ka kopš 2004. gada valsts un nevalstiskās organizācijas ir izstrādājušas un realizējušas vairākas nozīmīgas pret vardarbību vērstas programmas, kas palīdz bērniem un pusaudžiem atpazīt un apzināt dažādas vardarbības formas un izpausmes, līdz ar to, bērni un pusaudži 2022. gadā ir vairāk spējīgi atpazīt vardarbības pazīmes un tās atzīmēt, ja par tām jautā aptaujā.


Pētījuma autori: LU PPMF docente Laura Pirsko, profesore Sandra Sebre un docente Anda Upmane.

Dalīties