Akadēmiskais centrs
Ģimenes studijā skaidroja, ko īsti nozīmē kompetenču pieejā balstīts mācību saturs, kuru iecerēts ieviest sākot jau no nākamā mācību gada, vai ideja mācīt bērnus atbilstoši 21. gadsimta prasībām pārtop par realitāti un kādi ir gaidāmie ieguvumi skolēnam, cik gatavi pārmaiņām ir pedagogi.
Pamata kompetences, kas turpmāk būs jāapgūst bērniem skolā un kuras jau arī šobrīd skolēni apgūst: valoda, sociālā un pilsoniskā, kultūras un mākslas izpratne, matemātika un datorzinātnes, dabaszinātnes un inženierzinātnes, veselība un fiziskās aktivitātes.
LU pārstāve Ieva Margeviča-Grinberga uz kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu raugās ar piesardzību, jo viņa pētījusi pasaules pieredzi šajā jautājumā un tā ir ļoti atšķirīga dažādās valstīs un nav viennozīmīga. Galvenās problēmas – skolotāji neizlasa ministrijās tapušo stratēģiju un ar laiku katrs to izprot citādi, tāpat aktuāls ir arī skolotāju izglītības jautājums visā pasaulē. Piemēram, Zviedrijā pedagogus sagatavo 28 augstskolas un katrā tas notiek citādi.
"Jaunās reformas prasa pārmaiņas, citādāku attieksmi un pieejas. Mācību vidē ar to studenti saskaras pedagoģiskā praksē," - raidījumā studentu viedokli telefonsarunā pauda LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes 4.kursa students, topošais kulturoloģijas un sociālo zinību skolotājs Ļevs Rusilo. Ļ.Rusilo iesaka mazināt skolēnu skaitu klasē - ne vairāk par 20, un reorganizēt stundu sarakstu, integrējot, veidojot saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem un tos līdzsvarojot.
Diskusijas ieraksts LR1 (5.01.2017.)